Sanāca tā kā sanāca un nācās man darba darīšanās zvanīt SIA "Dankers un Rasmanis" direktoram, vienlaicīgi arī Cēsu Domes deputātam Artim Rasmanim. Mobilā tālruņa numuru iedeva viņa kolēģis, kurš principā arī norādīja, ka mani interesējošajā jautājumā jāvēršas tieši pie augstākminētās personas. Ko es daru? Protams, ka zvanu! Tālu netiku. Tik daudz, cik pateikt "Labdien!" Pat nepaspēju stādīties priekšā, kad jau atskanēja pīkstieni otrā galā, kas liecināja, ka cilvēks nolicis tālruņa klausuli.
Eh! Nu nesaprotu! Saprastu, ja es būtu zvanījis viņam un lūdzis autogrāfu, vai palīdzību saremontēt Deltu, bet nē! Tai bija jābūt pavisam vienkāršai darījumu sarunai.
Jautājums - ja jau cilvēks tik ļoti par to nevēlas runāt, tad varbūt nevajag uzrādīt sevi kā kontaktpersonu uzņēmumu katalogos (
117.lv,
119.lv)?