Vilciena rīmas
Piektdienas pēcpusdiena. Sēžos vilcienā "Rīga - Ogre" 2. vagonā tā pa vidu - ne īsti vienā galā ne otrā. Viss kas notiek notiek ne pārāk tālu un tas ir ļoti patīkami. Patīkami tādā ziņā, ka ir iespējams vērot cilvēkus darbībā gan vienā vagona galā, gan otrā un ticiet man - cilvēki vilcienā mēdz darīt visdīvainākās lietas. Cilvēki lēnām sāk aizpildīt vagonu. Nāk visdažādākie. Pretī nosēžas kungs, kuram pensijas grāmatiņa izsniegta vēl pagājušajā gadsimtā un sāk lēnītēm kraukšķināt cepumus. Tā nedaudz kaitinoši, bet ne uzbāzīgi. Neko. To var pārdzīvot. Onkam visdrīzākais problēmas ar zobiem. Viņa vecumā tas pieļaujams. Ne par to šis stāsts, bet gan par divām citām sievietēm, kas pagodināja ar savu klātbūtni 2. vagona draudzīgo pasažieru pulku nedaudz vēlāk.
Epizode 1: Bulku Tante
2 solu rindas uz priekšu, ar skatu pret mani nosēdās sieviete ar ļoti izteiktām liekā svara problēmām. Sauksim viņu par Bulku Tanti. Tāda "svarīga" sieviete. Izskatījās nevis resna, bet uzblīdusi. Nu neko ... Bulku Tante kādu brīdi pasēdēja un izvilka no somas bulku. Tādu lielu riktīgi ar dzeltenīgu pildījumu (pilnīgi bezgaršīgs, nezinu kur tik pretīgas bulkas var būt). Ok - remdēt izsalkumu var ar tādu, bet ... Tad no somas tika izvilkta otrā bulka. Pēc brītiņa sekoja arī trešā. Visas bulkas tika nokoptas tādā ātrumā, ka bail metās, ka Bulku Tantei viņas kaklā nenosprūst, jo nekā uzdzerama viņai nebija. Tās bulkas jau vēl būtu nieks. Brīdī, kad no somas tika izvilkts paprāvs radziņš mana sirds gandrīz apstājās. Nebiju redzējis cilvēku rijam pliku baltmaizi tik intensīvi kā to darīja Bulku Tante. Domājat, ka nu ar to viņai bija gana? Nē! Viņa, acīmredzot, bija nolēmusi rīt līdz pat pašai Ogrei un kad pirmais radziņš bija pieveikts, sekoja otrais. Tas jau kļuva baisi. Paldies Dievam, pēc otrā radziņa viņas krājumi izsīka un atlikuso posmu no Ikšķiles stacijas līdz Ogrei Bulku Tante veica vienkārši gremojot ...
Epizode 2: Belaša Jaunkundze
Otrpus ejai tajā pašā rindā, tikai ar muguru pret mani nosēdās labi ģērbta, skaista sieviete vecumā, kas varētu būt tieši starp 20 un 30 gadiem. Nepagāja ilgs laiks, kad viņas rokās pavīdēja belašs un jau pēc brītiņa belaša pildījuma pretīgais smārds pārņēma visu vagonu. Bija nepatīkami atrasties vagonā, taču vērot apkārt sēdošo 2. vagona draudzīgo pasažieru sejas bija visnotaļ interesanti. Cits viebās, cits seju aizsedza ar mutautiņu un centās elpot caur to, tādējādi samazinot smakas nokļūšanu pie viņu ožas orgāniem, cits izvairījās no elpošanas caur degunu. Nelaimīgie puiši, kas sēdēja tieši aiz muguras Belaša Jaunkundzei. Viņi bija tik ļoti satracināti, ka vienā brīdī neizturēja un skaļi pateica: "----*, nu kas te smird?" Arī šeit es saku paldies Dievam! Un kā nu neteiksi - Belaša Jaunkundzei bija tikai viens belašs. Nezinu, kas būtu noticis, ja viņai to būtu pietiekami daudz lai ēstu līdz pat pašai Ogrei ...
* Krievu lamuvārds, kas sākas ar "bļ" un beidzas ar "aģ"
Epizode 1: Bulku Tante
2 solu rindas uz priekšu, ar skatu pret mani nosēdās sieviete ar ļoti izteiktām liekā svara problēmām. Sauksim viņu par Bulku Tanti. Tāda "svarīga" sieviete. Izskatījās nevis resna, bet uzblīdusi. Nu neko ... Bulku Tante kādu brīdi pasēdēja un izvilka no somas bulku. Tādu lielu riktīgi ar dzeltenīgu pildījumu (pilnīgi bezgaršīgs, nezinu kur tik pretīgas bulkas var būt). Ok - remdēt izsalkumu var ar tādu, bet ... Tad no somas tika izvilkta otrā bulka. Pēc brītiņa sekoja arī trešā. Visas bulkas tika nokoptas tādā ātrumā, ka bail metās, ka Bulku Tantei viņas kaklā nenosprūst, jo nekā uzdzerama viņai nebija. Tās bulkas jau vēl būtu nieks. Brīdī, kad no somas tika izvilkts paprāvs radziņš mana sirds gandrīz apstājās. Nebiju redzējis cilvēku rijam pliku baltmaizi tik intensīvi kā to darīja Bulku Tante. Domājat, ka nu ar to viņai bija gana? Nē! Viņa, acīmredzot, bija nolēmusi rīt līdz pat pašai Ogrei un kad pirmais radziņš bija pieveikts, sekoja otrais. Tas jau kļuva baisi. Paldies Dievam, pēc otrā radziņa viņas krājumi izsīka un atlikuso posmu no Ikšķiles stacijas līdz Ogrei Bulku Tante veica vienkārši gremojot ...
Epizode 2: Belaša Jaunkundze
Otrpus ejai tajā pašā rindā, tikai ar muguru pret mani nosēdās labi ģērbta, skaista sieviete vecumā, kas varētu būt tieši starp 20 un 30 gadiem. Nepagāja ilgs laiks, kad viņas rokās pavīdēja belašs un jau pēc brītiņa belaša pildījuma pretīgais smārds pārņēma visu vagonu. Bija nepatīkami atrasties vagonā, taču vērot apkārt sēdošo 2. vagona draudzīgo pasažieru sejas bija visnotaļ interesanti. Cits viebās, cits seju aizsedza ar mutautiņu un centās elpot caur to, tādējādi samazinot smakas nokļūšanu pie viņu ožas orgāniem, cits izvairījās no elpošanas caur degunu. Nelaimīgie puiši, kas sēdēja tieši aiz muguras Belaša Jaunkundzei. Viņi bija tik ļoti satracināti, ka vienā brīdī neizturēja un skaļi pateica: "----*, nu kas te smird?" Arī šeit es saku paldies Dievam! Un kā nu neteiksi - Belaša Jaunkundzei bija tikai viens belašs. Nezinu, kas būtu noticis, ja viņai to būtu pietiekami daudz lai ēstu līdz pat pašai Ogrei ...* Krievu lamuvārds, kas sākas ar "bļ" un beidzas ar "aģ"
